Brālība?

Jā! Brālība ir viens no korporāciju pasaules uztveres un mentalitātes pamatprincipiem. Tā saista visus korporācijas biedrus vienā draudzīgā, nesalaužamā ģimenē, kas ir cietoksnis ikdienā un droša aizmugure biznesa dzīvē un mācībās. Tas izpaužas ne tikai buršu labvēlīgā attieksmē vienam pret otru, bet arī, ja nepieciešams, morālās un materiālās palīdzības sniegšanā, savstarpējā interešu un goda aizstāvēšanā. Brālība saista buršus uz mūžu - bez tās nav iespējama tādu organizāciju kā studentu korporācijas pastāvēšana. Pats latīņu vārds “Fraternitas” nozīmē brālību.

Tradīcijas?

Jā! Tradīcijas ir viena no galvenajām studentu korporācijas iekšējās dzīves iezīmēm, kas vieno studentus. Tās arī saista organizāciju ar pagātni, ar tās saknēm. Korporāciju iekšējā dzīve ir saistīta ar tradīcijām un paražām, kas aizsākās viduslaiku studentu brālībās. Šīs paražas un tradīcijas nav pazemojošas, un daži tradicionālie rituāli ir ļoti skaisti un paliek atmiņā uz visu mūžu. Nevajadzētu baidīties no vārda “rituāli”, jo buršu rituāliem nav nekāda sakara ar reliģiju vai brīvmūrniecību, iestāšanas kuros buršiem ir stingri aizliegta, bet drīzāk tie ir līdzīgi bruņinieku un virsnieku rituāliem.

Tikai vīriešu sastāvs?

Jā! Tas ir saistīts ar to, ka vēsturiski (līdz pat divdesmitā gadsimta sākumam) augstāko izglītību varēja saņemt tikai vīrieši. Tāpēc studentu korporācijās (kas ir konservatīvas organizācijas) vienmēr ir bijuši viena dzimuma pārstāvji. Viens no korporācijas uzdevumiem ir audzināt jaunos studentus par bruņiniekiem un džentlmeņiem, jo īpaši tāpēc, ka tikai vīriešu sastāvs stiprina topošā burša raksturu un garu, kā arī attīsta brālības sajūtu organizācijas biedru starpā. Tomēr mūsu korporācija draudzējās un sadarbojas ar studenšu korporācijām (pirmā studenšu korporācija Latvijā - “Daugaviete” tika dibināta Rīgā 1921. gadā; šobrīd mūsu pilsētā darbojas vienīgā krievu studenšu korporācija pasaulē “Sororitas Tatjana”), kas izpaužas kopīgos pasākumos (piemēram, balles, literārie vakari, ekskursijas u. c.) un draudzīgās attiecībās starp studentiem un studentēm.

Politika? Reliģija?

Nē! Studentu korporācijas vienmēr ir stāvējušas ārpus politikas un ārpus reliģijas. Pati politisko un reliģisko tēmu apspriešana buršu starpā tika un tiek uzskatīta par sliktu un pat sodāmu pārkāpumu. Iemesls šādai attieksmei pret politiku un reliģiju ir tas, ka korporācijas biedru vidū vienmēr ir bijuši, ir un būs cilvēki ar dažādiem politiskiem un reliģiskiem uzskatiem, dažādu politisko partiju, kustību un konfesiju locekļi.  

Lai gan korporantu vidū vienmēr ir bijuši daudzi valstsvīri un dažāda mēroga sabiedriskie darbinieki, visas politiskās diskusijas vienmēr ir palikušas aiz durvīm. Korporācijas savos locekļos veicina patriotismu - Tēvzemes mīlestību (nejaucot to ar mīlestību pret kārtējo valdību) un visādi nosoda reakcionārismu un radikālismu. Tolerance (tas klasiskā izpratnē) pret politiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem vienmēr ir bijusi un paliek korporatīvās dzīves pamatprincips, un, iespējams, tieši pateicoties tam, mēs esam pārdzīvojuši gadsimtus un sociālekonomisko veidojumu maiņas, nepieviļot savus principus.

Alkohols?

Jā! Tomēr mērenu dzeršanu nevajadzētu jaukt ar žūpošanu un cilvēka cieņas zaudēšanu. Korporācijā alkohola lietošana (un populārākais alkoholiskais dzēriens buršu vidē ir alus) ir stingri reglamentēta, jo pastāv noteikta un absolūti unikāla dzeršanas kultūra. Neierobežotību un dzeršanu burši vienmēr nosodīja, jo katram korporantam ir jādzer mēreni, nezaudējot savu seju, godu un cieņu. Un tieši buršu vidē vājprātīgi jaunieši kļūst par spēcīgiem cilvēkiem, kuri skaidri zina savu mēru. Galu galā korporatīva mielasta īstais mērķis ir jautri pavadīt laiku interesantu, sakarīgu cilvēku kompānijā, dziedot dziesmas, kuras burši zina ļoti daudz, un nesteidzīgās, patīkamās sarunas par visdažādākajām tēmām. Turklāt korporantu ballītē var piedalīties pat pārliecināti atturībnieki, jo alus uz galda ir tradīcija, bet ne pienākums.

Paukošana?

Jā! Jau kopš 18. gadsimta viens no studentu korporāciju dzīves stūrakmeņiem ir paukošana. Burši uzskata, ka rapieris ir goda, drosmes un varonības simbols. Paukošana palīdz jaunajam studentam pārvarēt savas bailes 

un kļūt drosmīgam. Viens no galvenajiem buršu dzīves principiem bija un ir disciplīna, atbildība par saviem darbiem un rīcību. Tieši paukošana un Goda tiesa ļauj uzturēt šos principus. Goda lietu kārtošana ar Goda tiesas un rapiera starpniecību dod īpašu nozīmi buršu savstarpējām attiecībām un viņu uzvedībai, kas krasi atšķiras no attiecībām starp neburšiem. Tomēr divkaujas pašlaik nav izplatīta parādība korporācijā, un buršs var tikt atbrīvots no pienākuma paukot pamatotu iemeslu dēļ.

Atņem laiku no studijām?

Nē! Korporācijas biedri tiek iedalīti divās lielās kategorijās: aktīvie biedri (saukti arī par aktīviem, tie ir fuksi, fehtbodisti un komilitoņi) un neaktīvie biedri (filistri – vai komilitoņi, kuri ir pabeiguši studijas un paziņoja par to Konventam). Aktīvos tā sauc tāpēc, ka šīs statuss ietver sevī uzticēto pienākumu pildīšanu, kā arī obligāto korporācijas pasākumu apmeklēšanu, kas, protams, prasa zināmu laiku. Taču nevajadzētu aizmirst, ka, raugoties no personas, kas ir tālu no korporācijas dzīves viedokļa, tas ir laika zaudējums, ko pilnībā kompensē šajos pasākumos gūtā pieredze, zināšanas un prasmes (korporāciju ideāls ir harmoniski attīstīta personība). Jāatceras arī, ka daudzi izcili zinātnieki un profesori, piemēram, Mihails Lomonosovs, Justs fon Lībigs vai Pauls Stradiņš, bija burši, un viņu piederība studentu korporācijām netraucēja viņiem kļūt par zinātnes dižgariem. Buršam jāprot pareizi pārvaldīt savu laiku, kas mūsdienās ir viena no panākuma nosacījumiem.

Vienots apģērbu stils?

Jā! Šajā gadījumā tas nozīmē lietišķu stilu - uzvalks, krekls, kaklasaite un korporanta atšķirības zīmes, kas ļauj viņam izcelties ne tikai studentu, bet arī jebkurā citā vidē. Šīs atšķirības zīmes ir: deķelis (korporanta galvassega), lente ar korporācijas krāsām, ko nēsā pār labo plecu, nozīmīte, ko nēsā žaketes atlokā, un bircipfelis (kabatas pulksteņa piespraude). Šīs regālijas norāda uz burša piederību konkrētai korporācijai un ir īpašas lepnuma un rūpes priekšmets. Korporanti pret savām krāsainajām regālijām izturas tikpat dievbijīgi kā pret savas korporācijas krāsām un ģerboni. Kopumā vienots stils, kā arī individuālas regālijas, piemēram, lentīte vai nozīmīte, ir arī ļoti spēcīgs vienojošs faktors, kas ļauj buršiem atpazīt vienam otru, pat neatrodoties korporācijas sienās.